runāt
runāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
PiemēriBērns mācās runāt.
- Bērns mācās runāt.
- Runāt lēnām.
- Runāt pa telefonu ar draugu.
- transitīvs Runāt taisnību.
- Runāt par darbu.
- Runāt savā starpā.
Stabili vārdu savienojumiNav ko runāt.
- Nav ko runāt — saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) — skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- Runāt (kā) pa gaisu sarunvaloda — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- Runāt (pašam) ar sevi — vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāt atklātu valodu — runāt, teikt patiesību.
- Runāt basā — runāt zemā balsī (piem., kad ir saaukstējies).
- Runāt caur degunu — runāt ar nazālo pieskaņu.
- Runāt citādu valodu — runāt ko citu nekā iepriekš.
- Runāt nepatiesību — melot.
- Runāt par septiņiem mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- Runāt pašam ar sevi — vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāt pie sevis — vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāt pusteikumos — runāt, neizsakot domu līdz galam.
- Runāt skaidru valodu — runāt, teikt patiesību.
1.1.Spēt izteikties (kādā valodā), prast (kādu valodu).
PiemēriNedaudz runāt vāciski.
- Nedaudz runāt vāciski.
- Labi runāt angliski.
2.Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
PiemēriGrāmatas autors runā par vēsturiskiem notikumiem.
- Grāmatas autors runā par vēsturiskiem notikumiem.
- Par atgriešanos viņš vēstulē nerunā.
2.1.Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
PiemēriTautasdziesmas, kas runā par bērna audzināšanu.
- Tautasdziesmas, kas runā par bērna audzināšanu.
- Grāmatas nodaļa, kurā runāts par veselīgu uzturu.
- Kādreiz viskrāšņāk var runāt krāsas uz audekla.
3.formā: trešā persona Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
PiemēriIzrakumi runā par pagātnes notikumiem.
- Izrakumi runā par pagātnes notikumiem.
- Viņa izskats runā pats par sevi.
- Runāja tikai viņas acis.
Stabili vārdu savienojumiRunā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis. Runāt (kā) pa mākoņiem. Runāt aiz muguras.
- Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
- Runāt (kā) pa mākoņiem sarunvaloda — runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- Runāt aiz muguras idioma — runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
- Runāt baltu patiesību idioma — runāt neapšaubāmu patiesību.
- Runāt caur puķēm idioma — runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
- Runāt caur zobiem idioma — negribīgi runāt.
- Runāt dažādās valodās idioma — sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
- Runāt par deviņiem mēmiem sarunvaloda — ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- Runāt pilnā mutē sarunvaloda — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Runāt visi ir gudri idioma — saka, ja citi dod tikai padomus.
- Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
- Zem deguna (runāt) — klusi, neskaidri (runāt).