runātājs
runātājs lietvārds
runātāja lietvārds
1.Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
PiemēriLiels runātājs.
2.Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
PiemēriRunātājs uzkāpj tribīnē.