runātīgs
runātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
runātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
runātīgi apstākļa vārds
runātība lietvārds; sieviešu dzimte
runātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Runīgs.
PiemēriRunātīgs blakussēdētājs.
- Runātīgs blakussēdētājs.
- Sieva izrādījās runātīgāka par vīru.
- Pie kafijas tases cilvēki kļūst runātīgāki.