Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
runkulis
runkulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
PiemēriKaplēt runkuļu vagas.
1.1.Šā auga sakne.
PiemēriSagriezt runkuļus.
Cilme:No baltvācu Runkel.