Paplašinātā meklēšana

Meklējam runāt.

Atrasts vārdos (26):

Atrasts vārdu savienojumos (24):

Atrasts skaidrojumos (467):

apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
caur puķēm aplinkus (runāt).
riņķī (un) apkārt aplinkus, lieki, nepaužot galveno (runāt, skaidrot).
ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
mežģīt mēli ar grūtībām runāt.
lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
nobērt Ātri norunāt, pateikt.
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
ievidžināties Ātri, smalkā balsī ierunāties.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
izlaisties mutē bezkaunīgi, rupji runāt.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
runāšana Darbība --> runāt.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
klabināt muti daudz runāt.
locīt mēli daudz runāt.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
ieteikties Ierunāties, ieminēties.
aizrunāties Ierunāties.
ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ieņurdēties Īgni, neskaidri ierunāties.
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
nedaudzos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
labializēt Izrunāt (skaņu), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
izteikt Izrunāt.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
čivināt Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties Jautri, skaļi parunāties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
bļaustīties Klaigāt, skaļi runāt.
moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
bļaut Kliegt, skaļi runāt.
zem deguna (runāt) klusi, neskaidri (runāt).
bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
sabubināties Klusu sarunāties.
izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
dzesināt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
dzesēt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
vārstīt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
virināt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
vārstīt žaunas lieki, nevajadzīgi runāt.
plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
nobērt kā no ložmetēja ļoti ātri norunāt.
muldēt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
runāt par deviņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
muldēt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
runāt par septiņiem mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
iedūdoties Maigi, mīlīgi ierunāties.
lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
pārmīt dažus vārdus mazliet parunāties.
skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (2).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
buldurēt Nedaudz un kļūdaini runāt (citā valodā).
runāt caur zobiem negribīgi runāt.
aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
pievaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
savaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
pievaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
savaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
murmināt zem deguna neskaidri runāt.
novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
iekunkstēties Neskaidri, kunkstot ierunāties.
šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
murmināt Neskaidri, paklusu runāt.
psiholoģiskā valodas barjera nespēja iedrošināties runāt citā valodā.
noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
otram muti nevar aizsiet nevar otram aizliegt runāt.
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
noturēt Norunāt (tekstu).
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
žadzināt Pārāk daudz runāt, pļāpāt.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
pamuldēt Parunāt, papļāpāt.
uzsist klaču parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
uzsist klačiņu parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
īsos vārdos pavisam īsi (sacīt, runāt).
izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
pavedināt Pierunāt (uz ko).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
kulstīt mēli pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
pļurkstēt Pļāpāt, runāt.
klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
runātprasme Prasme runāt (parasti svešvalodā).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
kārpīties pretī protestēt, runāt pretim.
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
runāt caur degunu runāt ar nazālo pieskaņu.
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
asināt mēli runāt asprātības, arī zoboties.
(no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
runāt citādu valodu runāt ko citu nekā iepriekš.
runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
liet čugunu runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
pūst miglu acīs runāt nepatiesību, maldināt.
pūst pīlītes runāt nepatiesību.
runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
mēle metas runāt neveikli, stostoties.
malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības.
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
būt paskopam vārdos runāt samērā īsi, neizvērsti.
pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti.
saukt lietas īstajos vārdos runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
runāt basā runāt zemā balsī (piem., kad ir saaukstējies).
glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
runāt pusteikumos runāt, neizsakot domu līdz galam.
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citu iebildumus.
tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
dzīvais vārds runātais vārds.
runāties zem četrām acīm runāties divatā.
runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
Muti ciet! rupjš apsauciens, pavēle apklust, nerunāt.
saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
nav ko muti dzisināt saka, ja nav vērts runāt.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
Ak jā! Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
ak nē Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
vērt muti sākt runāt, izteikt savas domas.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt.
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties.
sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
taurēt Skaļi runāt, kliegt.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
noskandēt Skandējot norunāt, nodeklamēt.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
iesmieties Smejoties ierunāties.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
atgūt valodu spēt atkal parunāt.
atgūt runas spējas spēt atkal parunāt.
papīkstēt Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
parunāt Spēt, varēt runāt.
pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
saskaņa Stāvoklis, kad (kas) notiek atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
norīt galotnes steigā neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigas.
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
skaldīt Strupi, asi teikt, runāt.
pašļupstēt Šļupstot parunāt.
izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kolektīva loceklis u. tml., kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie, kolektīva locekļi u. tml.
jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku mājas.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā; raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to.
latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā; raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to.
spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā.
vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai; raksturīgs vāciešiem.
zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā; tāds, kas ir raksturīgs zviedru valodai.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu; tāds, kas attiecas uz uzrunāto personu.
balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt, iesaistīties sarunās.
klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot, pļāpāt, arī aprunāt, sūdzēties.
nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
manējais Tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans.
mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
pēdīgais Tāds, par ko (par kuru) ir tikko runāts, kas ir tikko minēts.
pēdējais Tāds, par ko ir runāts, kas ir minēts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
šļupsts Tas, piem., skaņa, skaņu kopums, kas ir izrunāts šļupstot.
aizmest kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
aizlikt (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu.
muldēt Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); arī pļāpāt, melst.
laist muļķi Teikt, runāt nepatiesību, arī muļķības.
mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
trīt mēli tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
klačot Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
gara mēle tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
krist ļaužu valodās tikt aprunātam.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam.
konsekutīvā tulkošana tulkošana, runātājam oriģinālvalodā ieturot pauzi.
tulks Tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
būt uz jūs (ar kādu) uzrunāt (kādu) ar "jūs".
jūsot Uzrunāt ar "jūs".
jūsoties Uzrunāt vienam otru ar "jūs".
titulēt Uzrunāt, minot titulu; piešķirt titulu.
tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
ievaidēties Vaidot ierunāties.
novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
pievārdot Vārdojot pierunāt (kādu).
aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
liet Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
kaisīt vārdus vējā veltīgi runāt.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
penterēt Vienmuļi, nesaprotami runāt.
tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs.
apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
telefonēt Zvanīt, runāt pa telefonu.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.

runāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

runāt

LLVV

runāt

MEV

runât