kliegt
kliegt kliedzu, kliedz, kliedz, pag. kliedzu darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
PiemēriSkaļi kliegt.
- Skaļi kliegt.
- Kliegt skaļā balsī.
Stabili vārdu savienojumiKliegt nelabā balsī; bļaut nelabā balsī.
- Kliegt nelabā balsī; bļaut nelabā balsī; brēkt nelabā balsī — kliegt pārvērstā, nedabiskā balsī.
- Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) — skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
1.1.formā: trešā persona Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
PiemēriGailis kliedz kūtī.
- Gailis kliedz kūtī.
- Atkal ozolā, tāpat kā vakar, Kāda pūce aizgūdamās kliedz.
2. Ļoti skaļi runāt, teikt.
Piemēri"Palīgā!" viņš kliedz.
- "Palīgā!" viņš kliedz.
- Sieviete kliedz klausulē.
- Kliegt uz bērniem.
2.1.Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
PiemēriKliegt, ka tiek pārkāptas minoritāšu tiesības.
- Kliegt, ka tiek pārkāptas minoritāšu tiesības.
- Kliegt par cilvēktiesībām.
Stabili vārdu savienojumi(Kliedz) kā aizkauts. (Tur jau) pat akmenim jākliedz. (Tur jau) pat akmeņiem jākliedz.
- (Kliedz) kā aizkauts sarunvaloda, idioma — kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- (Tur jau) pat akmenim jākliedz idioma — saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- (Tur jau) pat akmeņiem jākliedz idioma — saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
- Kliegt pilnā kaklā idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.