kliedēt
kliedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kliedēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
PiemēriVējš kliedē mākoņus, miglu, dūmaku.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
PiemēriKliedēt skumjas.
2.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
PiemēriVējš kliedē smiltis.
2.1.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
PiemēriKliedēt cilvēku pūli.