kliegt
kliegt kliedzu, kliedz, kliedz, pag. kliedzu intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
PiemēriSkaļi kliegt.
Stabili vārdu savienojumiKliegt nelabā balsī; bļaut nelabā balsī.
1.1.formā: trešā persona Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
PiemēriGailis kliedz kūtī.
2. Ļoti skaļi runāt, teikt.
Piemēri"Palīgā!" viņš kliedz.
2.1.Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
PiemēriKliegt, ka tiek pārkāptas minoritāšu tiesības.
Stabili vārdu savienojumi(Kliedz) kā aizkauts. (Tur jau) pat akmenim jākliedz. (Tur jau) pat akmeņiem jākliedz.