sapūst
sapūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu transitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
PiemēriAr lapu pūtēju sapūst lapas kaudzē.
1.1.Pūšot sadzīt (piem., mākoņus, no kuriem rodas nokrišņi).
PiemēriVējš sapūš melnus mākoņus.
2.formā: trešā persona Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
PiemēriVējš sapūtis kaklu.
3.sarunvaloda Iepūst (ko); uzpūst (kam).
PiemēriSapūst degunā zāles.
4.sarunvaloda Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
PiemēriSapūst muļķības.