Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapūlēt
sapūlēt -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju darbības vārds; transitīvs
Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot (ķermeņa daļu).
PiemēriSapūlēt muguru.
  • Sapūlēt muguru.
  • Vingrojot jāzina, kuras ķermeņa daļas nedrīkst sapūlēt.
  • Biju mežā cirst malku un sapūlēju rokas.