Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapulcēt
sapulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
PiemēriFestivāla rīkotāji cer sapulcēt vairākus tūkstošus apmeklētāju.