Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapulcināt
sapulcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
PiemēriSapulcināt visu ģimeni pie svētku galda.
  • Sapulcināt visu ģimeni pie svētku galda.
  • Skolotāja sapulcina bērnus ap sevi.
  • Biedrība sapulcinājusi līdzīgu uzskatu cilvēkus.
  • Lektors sapulcina pilnu auditoriju.