sapūdēt
sapūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
PiemēriSapūdēt ražu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
PiemēriJumts var ciest, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus.