Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sapulcēt
sapulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
PiemēriFestivāla rīkotāji cer sapulcēt vairākus tūkstošus apmeklētāju.