sapurināt
sapurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Raustot stipri sakustināt.
PiemēriSapurināt blakussēdētāju aiz pleca.
- Sapurināt blakussēdētāju aiz pleca.
- Dusmās sapurināt bērnu.
- Vīrs sakampa pāridarītāju aiz žaketes atlokiem un kā nākas sapurināja.
1.1.Pēkšņi sākt purināt.
PiemēriVējš sapurina matus.
- Vējš sapurina matus.
- Brāzma sapurina koku lapotnes.
1.2.pārnestā nozīmē Uzmundrināt.
PiemēriMani nevajag žēlot, mani vajag sapurināt, neļaut padoties.
- Mani nevajag žēlot, mani vajag sapurināt, neļaut padoties.
- Treneris māk lieliski sapurināt komandu, atjaunot cīņas sparu.