uzmundrināt
uzmundrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
uzmundrinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
PiemēriUzmundrināt noskumušos ar jokiem.
1.1. Tāds, kas izraisa mundrumu, možumu.
PiemēriPateikt kādu uzmundrinošu vārdu.