uzmutuļot
uzmutuļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
PiemēriKatlā uzmutuļo ūdens.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
PiemēriUzmutuļoja skandāls.
1.2.transitīvs Strauji, pēkšņi izraisīt (ko).
PiemēriJautājums uzmutuļoja smieklu vilni.
2.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriViņā uzmutuļoja dusmas.
2.1.Pēkšņi rasties (apziņā).
PiemēriGalvā uzmutuļo neizdomātu domu virpulis.
3.Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
PiemēriSprādzienā uzmutuļo zemes stabs.