uznest
uznest -nesu [-nȩsu], -nes, -nes [-nȩs], pag. -nesu darbības vārds; transitīvs
1.Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUznest no pagraba kartupeļus.
- Uznest no pagraba kartupeļus.
- Uznest bērnu ratiņus līdz dzīvoklim.
- Uznest laivas augšā krastā.
- Uznest uz skatuves krēslu.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriStraume uznes virspusē arī dziļumu iemītniekus.
- Straume uznes virspusē arī dziļumu iemītniekus.
- Pali krastam uznesuši smiltis.
1.2.Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
PiemēriVējš uznesa dūmu smārdu.
- Vējš uznesa dūmu smārdu.
2.Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
PiemēriUznest uz asfalta ceļa joslu apzīmējumus.
- Uznest uz asfalta ceļa joslu apzīmējumus.