uznākt
uznākt -nāku, -nāc, -nāc, pag. -nācu intransitīvs, darbības vārds
1.Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUznākt uz klāja.
1.1.Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
PiemēriNo pamales uznāk tumši mākoņi.
1.2.Uzvirzīties ūdens virspusē.
PiemēriNo ūdens dzīlēm uznāk burbuļi.
2.Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
PiemēriRezervātā ogojot, var uznākt mežsargs.
3.formā: trešā persona Iestāties, sākties.
PiemēriUznāk nakts.
4.formā: trešā persona Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriUznāca kauns.
Stabili vārdu savienojumiUznāk melnie.
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā).
PiemēriTikko uznāca laba doma.
5.formā: trešā persona Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
PiemēriUznāca karš.
Stabili vārdu savienojumiUznākt uz skatuves.