Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saputekļot
saputekļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
PiemēriZemi nepareizi apstrādājot, to var saputekļot vai arī sablīvēt.