Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saputēt
saputēt 3. pers. -put, pag. -putēja intransitīvs, darbības vārds
1.Pārklāties ar putekļiem.
PiemēriSaputējis plaukts.
2.sarunvaloda Sabojāties, kļūt nelietojamam.
PiemēriMašīna saputējusi, vajadzēs braukt ar autobusu.