saracēnis
saracēnis dsk. ģen. -ņu lietvārds
saracēniete dsk. ģen. -šu lietvārds
Viduslaikos – arābs, arī islāmticīgais.
PiemēriSaracēņu arhitektūra.
- Saracēņu arhitektūra.
- Pilsētu izpostīja saracēnis no Āfrikas krastiem.
Cilme:No grieķu sarakenos ‘austrumu ļaudis’.