Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saputot
saputot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Sakult; kuļot sajaukt (ko).
PiemēriSaputot saldo krējumu.
1.1.Panākt, ka (kas) rada daudz putu.
PiemēriNelielu daudzumu šampūna ieziež mitros matos un saputo.