Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sakult
sakult -kuļu, -kul, -kuļ pag. -kūlu darbības vārds; transitīvs
sakulties darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
PiemēriSakultas olas.
  • Sakultas olas.
  • Sakult sviestu ar cukuru.
1.1.Saputot.
PiemēriSakults olas baltums.
  • Sakults olas baltums.
1.2.Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
PiemēriSakult krējumu sviestā.
  • Sakult krējumu sviestā.
  • Sakult uzpūteni.
2.Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
PiemēriUpes ūdeņus sakuļ lielāki un mazāki kuģīši.
  • Upes ūdeņus sakuļ lielāki un mazāki kuģīši.
  • Vējš sakuļ viļņu putas.