sakūdīt
sakūdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
PiemēriSakūdīt uz revolūciju.
- Sakūdīt uz revolūciju.
- Sakūdīt brāli pret māsu.
1.1.Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
PiemēriSakūdīt uz ballēšanos.
- Sakūdīt uz ballēšanos.
- Sakūdīju savu darba biedru uz jauna telefona iegādi.