sakūdīt
sakūdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
PiemēriSakūdīt uz revolūciju.
1.1.Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
PiemēriSakūdīt uz ballēšanos.