saputināt
saputināt 3. pers. -ina, pag. -ināja darbības vārds; transitīvs
Putinot sadzīt, savirzīt (ko).
PiemēriUz palodzes saputināts sniegs.
- Uz palodzes saputināts sniegs.
- Uz visiem ceļiem saputinātas dziļas kupenas.
- Vējš saputina smiltis, veidojot viļņveidīgas kāpas.
- intransitīvs Nedomāju, ka pa vienu nakti var tā saputināt!