runāties
runāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
PiemēriBieži iznāca runāties ar viņu.
- Bieži iznāca runāties ar viņu.
- Sēdējām un runājāmies.
- Runāties savā starpā.
Stabili vārdu savienojumiRunāties (pašam) ar sevi.
- Runāties (pašam) ar sevi — vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Stabili vārdu savienojumiRunāties zem četrām acīm.
- Runāties zem četrām acīm idioma — runāties divatā.