Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
runātīgs
runātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
runātīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
runātīgi apstākļa vārds
runātība lietvārds; sieviešu dzimte
runātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Runīgs.
PiemēriRunātīgs blakussēdētājs.
  • Runātīgs blakussēdētājs.
  • Sieva izrādījās runātīgāka par vīru.
  • Pie kafijas tases cilvēki kļūst runātīgāki.