Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vīterot
vīterot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
PiemēriCīruļi vītero.
  • Cīruļi vītero.
  • Ārā viss vītero.
  • pārnestā nozīmē Dzidrais dziedātājas soprāns spoži vītero, gavilē un saplūst duetā.
  • pārnestā nozīmē Mana sirds vītero līdzi pavasarim.
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriSieviete jautri vīteroja.
  • Sieviete jautri vīteroja.
  • Bērns vītero kā putniņš.
1.2.sarunvaloda Tvītot.
PiemēriVīterot sociālajos tīklos.
  • Vīterot sociālajos tīklos.
  • Vīterot interneta plašumos.