vīterot
vīterot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
PiemēriCīruļi vītero.
1.1.pārnestā nozīmē Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
PiemēriSieviete jautri vīteroja.