taurēt
taurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pūst tauri.
PiemēriTaurēt tāšu tauri.
2.Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
PiemēriTaurēt ar auto sirēnām.
3.formā: trešā persona Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZilonis staigā un taurē.
4.sarunvaloda Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
PiemēriZīdainis taurē tā, ka galva plīst pušu.
4.1.Skaļi runāt, kliegt.
PiemēriKo tu taurē, runā normāli!