taure
taure lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
PiemēriVara taure.
1.1.sarunvaloda Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
PiemēriSpožas taures un defilē.
2.Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
PiemēriNoskan automašīnas taure.
Stabili vārdu savienojumiKuģa miglas taure.
Stabili vārdu savienojumiMiglas taure.