taurēt
taurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pūst tauri.
PiemēriTaurēt tāšu tauri.
- Taurēt tāšu tauri.
2.Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
PiemēriTaurēt ar auto sirēnām.
- Taurēt ar auto sirēnām.
- Džips skaļi taurē.
- Taurējošu automobiļu straume.
3.formā: trešā persona Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZilonis staigā un taurē.
- Zilonis staigā un taurē.
4.sarunvaloda Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
PiemēriZīdainis taurē tā, ka galva plīst pušu.
- Zīdainis taurē tā, ka galva plīst pušu.
4.1.Skaļi runāt, kliegt.
PiemēriKo tu taurē, runā normāli!
- Ko tu taurē, runā normāli!