liet
liet leju, lej, lej, pag. lēju darbības vārds
1.transitīvs Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
PiemēriLiet krūzītē pienu.
- Liet krūzītē pienu.
- Ar kausu liet zupu šķīvī.
- Liet veco kafiju no kannas ārā.
- Liet pilnu kausu.
1.1.pārnestā nozīmē Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
PiemēriPavasara saule lej starus pār zemi.
- Pavasara saule lej starus pār zemi.
- Ievas lej skurbinošu smaržu.
2.transitīvs Virzot (izkausētu vielu, javu) veidnē, gatavot (ko no tās); panākt, ka (izkausēta viela, java) virzās, piem., veidnē.
PiemēriLiet sveces.
- Liet sveces.
- Zvans liets Rīgā, 1853. gadā.
- Liet nākamo betona kārtu.
- Liet čugunu veidnē.
Stabili vārdu savienojumiLiet laimes.
- Liet laimes — strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
3.sarunvaloda, intransitīvs Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
PiemēriNezināju, ka tu tā proti liet.
- Nezināju, ka tu tā proti liet.
- "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
Stabili vārdu savienojumiLiet (rūgtas, gaužas) asaras. Liet (savas) asinis. Liet čugunu. Liet eļļu ugunī. Liet sviedrus.
- Liet (rūgtas, gaužas) asaras idioma — ļoti raudāt, parasti nožēlā.
- Liet (savas) asinis idioma — cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet čugunu sarunvaloda — runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
- Liet eļļu ugunī idioma — vairot (ar vārdiem, rīcību) kāda dusmas, naidu u. tml.
- Liet sviedrus idioma — smagi strādāt (parasti kā labā).
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām idioma — ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).