Paplašinātā meklēšana
Meklējam liet.
Atrasts vārdos (129):
- liet:1
- lieta:1
- lieti:1
- sliet:1
- lietot:1
- lietus:1
- apliet:1
- atliet:1
- ieliet:1
- izliet:1
- noliet:1
- paliet:1
- saliet:1
- uzliet:1
- bliete:1
- lietnis:1
- lietots:1
- lietuve:1
- aizliet:1
- atsliet:1
- iesliet:1
- izsliet:1
- mazliet:1
- pārliet:1
- pasliet:1
- pieliet:1
- sasliet:1
- uzsliet:1
- blietēt:1
- lietains:1
- lietavas:1
- lietisks:1
- lietišķs:1
- lietkoks:1
- lietotne:1
- lietuvji:1
- aizsliet:1
- mazuliet:1
- piesliet:1
- ārlietas:1
- dēlietis:1
- izlietne:1
- izlietot:1
- nelietis:1
- nolietot:1
- palietot:1
- slieties:1
- lietutiņš:1
- lietuvēns:1
- lietvārds:1
- lietvedis:1
- bezlietus:1
- godalieta:1
- izlieties:1
- jūrlietas:1
- mazlietiņ:1
- nelietība:1
- nelietīgs:1
- noblietēt:1
- nolieties:1
- pielietot:1
- sablietēt:1
- salieties:1
- slietenis:1
- spēļlieta:1
- uzlieties:1
- lietaskoks:1
- lietderība:1
- lietderīgs:1
- lietkoksne:1
- lietusgāze:1
- lietusmērs:1
- lietuvieši:1
- lietuvisks:1
- lietvedība:1
- atslieties:1
- civillieta:1
- dārglietas:1
- ēdamlietas:1
- iekšlietas:1
- ieslieties:1
- izslieties:1
- mazlietots:1
- pārlieties:1
- paslieties:1
- pieblietēt:1
- pielieties:1
- rotaļlieta:1
- rotaslieta:1
- saslieties:1
- sirdslieta:1
- tieslietas:1
- uzslieties:1
- vērtslieta:1
- vestāliete:1
- zeltlietas:1
- zirglietas:1
- lietojamība:1
- lietpratējs:1
- lietpratīgs:1
- lietussargs:1
- lietuvainis:1
- aizslietnis:1
- bezlietains:1
- jūrmalietis:1
- nolietoties:1
- pieslieties:1
- polietilēns:1
- salietoties:1
- sudrablieta:1
- zeltalietus:1
- greznumlieta:1
- koplietošana:1
- metāllietuve:1
- pielietojums:1
- lietotājvārds:1
- lietusmētelis:1
- krimināllieta:1
- rakstāmlietas:1
- tēraudlietuve:1
- vārdlietojums:1
- neandertālietis:1
- termiņlietošana:1
- vispārlietojams:1
- lietojumprogramma:1
- materiālietilpība:1
- materiālietilpīgs:1
- vienreizlietojams:1
- lietojumprogrammatūra:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (2337):
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- širmis Aizslietnis; aizsegs.
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- apgrozība Atrašanās lietošanā, izmantošanā.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
- deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- bezlietus Bezlietains.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
- dzerstīties Bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
- turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- iebūvēt Būvējot ievietot, izlietot.
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
- alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
- brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
- lējējs Darītājs --> liet.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
- nozelēt Daudz zelējot, nolietot.
- artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- nodedzināt Dedzinot izlietot.
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- praktisks Derīgs, lietderīgs.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
- piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
- nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
- niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
- nodrose Garantēts rezervējums, nodrošinājums (kā izmantošanai, lietošanai).
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
- ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
- izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
- aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
- iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
- aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
- apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
- iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- iezvelt Ievelt, iesliet (ko smagu).
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
- atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- noīrēt Īrējot iegūt lietošanā (ko).
- brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- palīgoties Īsu brīdi mazliet līgoties, šūpoties.
- pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
- pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
- pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- patērēt Izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai).
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
- pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
- patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
- izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- izlīt Izmirkt, samirkt lietū.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
- izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
- autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
- panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- kalsnējs Kalsns; mazliet kalsns.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
- atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
- kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- kas par desām kas par lietu.
- aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
- nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
- ieieties Kļūt bieži lietotam.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- pabālēt Kļūt mazliet bālākam, gaišākam.
- pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
- palaisties Kļūt mazliet izlaidīgam.
- apskābt Kļūt mazliet skābam.
- pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam (par augiem, to daļām).
- atkosties Kļūt neasam (no lietošanas).
- (aiz)iet bojā Kļūt nederīgam lietošanai.
- novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- vecēt Kļūt vecam, nelietojamam.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- CD-ROM Kompaktdisks lietošanai (lasīšanai) datoros.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
- funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
- koplietošana Kopēja lietošana.
- kopēji lietojamas telpas koplietošanas telpas.
- jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- izkurināt Kurinot izlietot (parasti malku).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
- balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
- šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
- palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- čangaļi Latgalietis.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
- improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- Dievs pieņem lieto runājot par miršanu, nāvi.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- (tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
- attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
- tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
- lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- mobilā lietotne lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- aplikācija Lietojumprogrammatūra; lietojumprogramma; lietotne.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
- dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
- skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
- pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
- rasot Līt sīkām lāsēm (par lietu); rasināt.
- smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
- rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- nodzīt Ļoti nolietot.
- nodriskāt Ļoti novalkāt, nonēsāt; ļoti nolietot.
- noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
- gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
- izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- izmirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- samirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
- būt slapjam līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
- gāze Ļoti stiprs lietus.
- izgrabējis Ļoti vecs, nolietots.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- maiju raksts maiju lietots hieroglifu raksts.
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
- īre Maksa par telpu lietošanu.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- mazdrusciņ Mazliet (1).
- mazdrusciņ Mazliet (2).
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma, ar humoru) izzobot.
- apsvilināt Mazliet apdedzināt.
- apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- paslapināt Mazliet apslapināt.
- pakopēt Mazliet atdarināt.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- paplēst Mazliet atplēst.
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs skanējuma tonis; tembrs.
- iebālgans Mazliet bālgans.
- parīvēties Mazliet berzēties (vienam gar otru).
- ieblāvs Mazliet blāvs.
- pairt Mazliet daļēji iziert; mazliet, daļēji izjukt.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- iebaudīt mēriņu mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- paknakstīties Mazliet ieēst.
- ielīkt Mazliet ieliekties.
- paliet Mazliet ieliet (kam apakšā).
- papriecēt Mazliet iepriecināt.
- iezilināt Mazliet ietonēt ar zilu krāsu.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- paķengāt Mazliet izķengāt, noķengāt (kādu).
- pamainīt Mazliet izmainīt.
- panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
- papētīt Mazliet izpētīt.
- papušķot Mazliet izrotāt, izgreznot.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt.
- paskalot Mazliet izskalot.
- paspūris Mazliet izspūris.
- pazobot Mazliet izzobot (kādu).
- pieklibot Mazliet klibot.
- pakoķetēt Mazliet koķetēt.
- pakomandēt Mazliet komandēt.
- pakomentēt Mazliet komentēt.
- pakonsultēt Mazliet konsultēt (kādu).
- pakonsultēties Mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Mazliet kontrolēt.
- pakumps Mazliet kumps.
- pakusls Mazliet kusls.
- paķēmoties Mazliet ķēmoties.
- palamāt Mazliet lamāt.
- palamāties Mazliet lamāties.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- palielīt Mazliet lielīt (kādu); paslavēt.
- ielīks Mazliet līks.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- palutināt Mazliet lutināt.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- pamānīties Mazliet mānīties.
- valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
- pamuļķīgs Mazliet muļķīgs.
- panaivs Mazliet naivs.
- panašķēties Mazliet našķēties, našķoties (ar ko).
- piegurt Mazliet nogurt.
- pieliekt Mazliet noliekt.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
- apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
- paņirgāties Mazliet ņirgāties.
- paņirgt Mazliet ņirgt.
- paogot Mazliet ogot.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
- parušināt Mazliet pajaukt.
- paplēst jokus mazliet pajokot.
- piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- paložņāt Mazliet pameklēt.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
- pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
- pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- pārmīt dažus vārdus mazliet parunāties.
- pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeni, ķermeņa daļu).
- apsautēt Mazliet pasautēt; apsutināt.
- paņirgt Mazliet pasmieties.
- iestiept Mazliet pastiept.
- apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
- piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
- pavaidēt Mazliet pavaidēt.
- apvārīt Mazliet pavārīt.
- panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
- pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
- apžāvēt Mazliet pažāvēt.
- pavaidēt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pavaimanāt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- piekoriģēt Mazliet pielabot, precizēt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- paplinkšķināt Mazliet plinkšķinot, atskaņot (ko).
- pakoriģēt Mazliet precizēt, palabot.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- paruds Mazliet ruds.
- parūgtens Mazliet rūgtens.
- ierūgts Mazliet rūgts, rūgtens.
- rūgtens Mazliet rūgts.
- apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
- apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pakārtot Mazliet sakārtot.
- iesaldens Mazliet saldens.
- pasaldens Mazliet saldens.
- saldens Mazliet salds (1).
- saldens Mazliet salds (2).
- pasalds Mazliet salds.
- pasalkans Mazliet salkans, banāls.
- iesalkans Mazliet salkans.
- pasalkans Mazliet salkans.
- iesāļš Mazliet sāļš.
- pamīļoties Mazliet samīļoties.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- papelnīt Mazliet sapelnīt.
- pasāpēt Mazliet sāpēt (1).
- pasarkt Mazliet sarkt.
- apsildīt Mazliet sasildīt; pasildīt.
- apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
- paskalot Mazliet saskalot, saskalināt.
- iesvīst Mazliet sasvīst; kļūt mazliet mitram no sviedriem.
- pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
- pasaldens Mazliet sentimentāls.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
- pasirms Mazliet sirms; iesirms.
- iesirms Mazliet sirms.
- ieskābens Mazliet skābens.
- skābens Mazliet skābs (1).
- skābens Mazliet skābs (2).
- skāņš Mazliet skābs; arī ieskābis.
- ieskābs Mazliet skābs.
- paskābs Mazliet skābs.
- skumīgs Mazliet skumjš (1), tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; bēdīgs.
- skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
- ieslīps Mazliet slīps.
- iešķībs Mazliet šķībs; ieslīps.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- iesāņus Mazliet tālāk, savrup.
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pavārtīties Mazliet vārtīties.
- pavingrināt Mazliet vingrināt.
- pavīpsnāt Mazliet vīpsnāt.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- pazils Mazliet zils; ar zilu nokrāsu; zilgans.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- ieurbināt Mazliet, arī vietām paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
- ietrunēt Mazliet, arī vietām satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietām satrupēt; ietrunēt.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pabalot Mazliet, daļēji izbalot; pabalēt (1).
- pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
- paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- bišķi Mazliet, drusku, nedaudz.
- kaut cik mazliet, drusku.
- cik necik mazliet, kaut nedaudz.
- patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
- paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
- pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
- pakropls Mazliet, nedaudz kropls.
- paķepuroties Mazliet, nedaudz ķepuroties.
- palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
- palepoties Mazliet, nedaudz lepoties.
- palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
- pakristies Mazliet, nedaudz nokristies.
- pakoriģēt Mazliet, nedaudz paregulēt.
- paregulēt Mazliet, nedaudz regulēt.
- pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
- patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- pavingrināties Mazliet, nedaudz vingrināties.
- pavingrot Mazliet, nedaudz vingrot.
- pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
- pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
- nelielā mērā mazliet, nedaudz.
- par naga melnumu mazliet, nedaudz.
- par sprīža tiesu mazliet, nedaudz.
- pa vienu mata tiesu mazliet, nedaudz.
- pa bišķim mazliet, nedaudz.
- drusku Mazliet, nedaudz.
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- remdens Mazliet, tik tikko silts.
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
- piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis noslīpēt.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
- kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
- maķenīt Mazliet.
- mazlietiņ Mazliet.
- mazuliet Mazliet.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
- balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- potnazis Nazis, ko lieto potējot (augus).
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- paanalizēt Nedaudz, mazliet analizēt.
- paaudzēt Nedaudz, mazliet audzēt.
- paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
- paknibināties Nedaudz, mazliet ieēst.
- palocīties Nedaudz, mazliet locīties.
- parediģēt Nedaudz, mazliet rediģēt.
- parēķināt Nedaudz, mazliet rēķināt.
- paremontēt Nedaudz, mazliet remontēt.
- paretināt Nedaudz, mazliet retināt.
- par nieku nedaudz, mazliet.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- lietutiņš Neliels lietus.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
- mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
- izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
- sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- ķērnāt Nelietderīgi izlietot, iztērēt.
- izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
- noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- aizlaist pa vējam nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- izsēt vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- aizlaist vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- nomest zemē Nelietderīgi iztērēt; izšķiest.
- notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- niekot Nelietderīgi šķiest, izmantot.
- sēt vējā nelietderīgi tērēt, šķiest.
- sēt pa visiem vējiem nelietderīgi tērēt, šķiest.
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dirsa Nelietis.
- ragulops Nelietis.
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķēzīt Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
- radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
- svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- parpalas Nevajadzīgas mantas, lietas, vecas nonēsātas drēbes.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- nodrāzt Nobružāt, nolietot.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
- nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
- izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
- nomirdzināt Nolīt (par lietu).
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
- apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- nojaukt Novākt (ko uzslietu).
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
- pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paskābināt Padarīt mazliet skābu.
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- padzert Palietot (piem., zāles).
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- izņemt Panākt, ka nav vairs lietošanā.
- pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- skatīties pudelē pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
- suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- nolīt Pārvērsties lietū, izlīt (par mākoņiem).
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
- paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt (2).
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, dubļainam.
- rugāji Pēc skūšanas mazliet atauguši bārdas mati.
- pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
- sacirsties Pēkšņi saslieties, arī strauji mainīt pozu.
- brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- konsekrācija Personu vai lietu iesvētīšana.
- deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
- pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- narkomānija Pieradums pastāvīgi lietot narkotiskas vielas.
- transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piestutēt Piesliet.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- izsmelt Pilnīgi izlietot.
- izslieties visā augumā pilnīgi izslieties.
- izsmelt Pilnīgi iztērēt, izlietot.
- aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
- celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
- lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
- lieta Priekšmets (lietojams, piem., sadzīvē, saimniecībā).
- rota Priekšmets (piem., juvelierizstrādājums), ko lieto (kā) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
- manta Priekšmets, lieta.
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
- sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
- noraudāt Raudot liet (asaras).
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
- pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- mērglis Riebeklis, nelietis.
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izmantojuma, izlietojuma veidu, vietu u. tml.
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- ledus cērtne rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- ledus cirtnis rīks ar šauru, asu galu, ko lieto alpīnismā.
- ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
- smeļams Rīks, ko lieto smelšanai.
- paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
- balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- klucītis Rotaļlieta kuba figūras veidā.
- lācītis Rotaļlieta lāča formā.
- lellis Rotaļlieta, parasti lelle.
- manta Rotaļlieta.
- mantiņa Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- spēļmanta Rotaļlieta.
- spēļmantiņa Rotaļlieta.
- važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
- krustiņš Rotaslieta – krustveida piekariņš.
- auskars Rotaslieta, ko piestiprina pie auss.
- broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
- bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- greznoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- krāšņoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
- sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
- rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- sataisīt Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- pekele Sainis, nesamais; arī lieta.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstēšanu; lietojams ārstēšanā; dziedniecisks.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
- lietisks Saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
- līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
- ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
- ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
- piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
- palaisties dzeršanā sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
- ieskatīties glāzītē sākt bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- iekalst Sākt kalst; mazliet nokalst.
- sadraudzēties Sākt lietot (ko); iegūt prasmi izmantot (ko).
- iesākt Sākt lietot, izmantot.
- skart Sākt lietot, izmantot.
- laist Sākt lietot; iedarbināt, ieslēgt.
- aizskart Sākt lietot.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
- sapīpēties Salietoties narkotiskās vielas.
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
- paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastrups Samērā, arī mazliet strups.
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
- patievs Samērā, arī mazliet tievs.
- aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā.
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- nogatavoties Sasniegt lietošanas gatavību.
- glabāt Saudzīgi lietot (ko).
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- pielīmēties Savtīgos nolūkos (kam) pieslieties, pievienoties.
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- lupatsega Sega, ko darina, saaužot vecu, nolietotu drēbju sloksnes.
- nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- bukinists Senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- sīkizstrādājums Sīks izstrādājums, piem., rotaslieta.
- rasa Sīks, smalks lietus.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- sirds lieta sirdslieta.
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
- identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
- klāra bilde skaidra lieta.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- pārslacīt Slakot viegli pārliet (ar ko).
- pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
- bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- matča Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- izsmēķēt Smēķējot izlietot.
- miglot Smidzināt (par lietu).
- mirgot Smidzināt (par lietu).
- sijāt Smidzināt (par lietu).
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
- izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- gāzma Spēcīga (lietus) līšana; lietus gāze.
- lējiens Spēcīga lietus gāze.
- lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana (parasti kopā ar vēja brāzmām).
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- izspert Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- civilspriedums Spriedums civillietā.
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
- saldo Starpība starp divām lietām.
- nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
- nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
- stats Stāvus saslietu labības kūļu, arī linu sauju kopa.
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- nodot Stipri, spēcīgi nolīt (par lietu).
- stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- piegāzt Strauji pieliet.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
- pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
- piešļākt Strauji, ar šalti pieliet.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
- izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
- svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
- svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
- dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
- pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
- dārzenis Šā lakstauga daļas, ko lieto uzturā.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- plāksne Šādas formas priekšmets, ko lieto kādam nolūkam, piem., informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- riba Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
- sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- keramika Šādu izstrādājumu izgatavošana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- rabarbers Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
- okra Šī auga pākstis, ko lieto uzturā.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- šķaidīt Šķiest, nelietderīgi tērēt.
- izšļākt Šļācot, ar šalti izliet (no kurienes, kur u. tml.).
- pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
- apiņi Šo augu rogas, ko lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
- uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
- nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- lietains Tāds, kad bieži līst lietus.
- bezlietains Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
- garastes Tāds, kam ir gara aste (lieto, piem., dzīvnieku sugas nosaukumos).
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- skāņš Tāds, kam ir mazliet skāba smarža.
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- bezmērķīgs Tāds, kam nav noteikta mērķa, nolūka; nelietderīgs.
- iereibis Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gatavs Tāds, kas (piem., vārot, cepot) ir kļuvis uzturā lietojams.
- dabīgs Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- dabisks Tāds, kas atbilst dabas likumiem, saskan ar (lietu, parādību) dabu, atbilst normālai notikumu attīstības gaitai.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- kompetents Tāds, kas balstīts, pamatots uz lietpratību, zināšanām.
- ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zālēm).
- šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piem., par darbarīku, kādu priekšmetu).
- komunāls Tāds, kas ir kopīgs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku lietošanā.
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
- lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai vajadzībai.
- mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
- mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu; mazliet mitrs.
- slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
- palietot Tāds, kas ir nedaudz lietots.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- paknaps Tāds, kas ir nedaudz, mazliet par mazu (piem., par apģērbu).
- speķains Tāds, kas ir netīrs; tāds, kas palicis netīrs no biežas lietošanas.
- brīvs Tāds, kas ir rezervē, krājumā, ko pašlaik nelieto.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
- pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
- mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
- ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
- pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- galds Tāds, kas lietojams cilvēku uzturā.
- medicīnisks Tāds, kas lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- vissezonas Tāds, kas lietojams visās sezonās; tāds, kas paredzēts visām sezonām.
- istaba Tāds, kas lietojams, atrodas telpās, piemērots telpām.
- iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
- sastaigāts Tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs.
- sastaigāts Tāds, kas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļuvis nonēsāts, apnēsāts.
- mazvārdīgs Tāds, kas maz runā, lieto maz vārdu.
- aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai.
- neēdams Tāds, kas nav lietojams uzturā.
- nepilnvērtīgs Tāds, kas nav pilnvērtīgs; tāds, kas tikai daļēji atbilst noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- neproduktīvs Tāds, kas nav ražīgs; nelietderīgs.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas, lietošanas prasībām.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
- neražīgs Tāds, kas netiek izmantots lietderīgi; tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
- noderīgs Tāds, kas noder, ir lietojams, izmantojams.
- zemmēles Tāds, kas paredzēts lietošanai zem mēles.
- vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
- iekšējs Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
- kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
- antikvārs Tāds, kas saistīts antīkām (2) lietām.
- bakterioloģisks Tāds, kas saistīts ar baktēriju izlietošanu.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
- agrārs Tāds, kas saistīts ar zemes īpašumu, zemes lietošanu.
- krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- vecs Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots.
- asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- darbs Tāds, kas veic lietderīgu darbību (par dzīvniekiem).
- pusgatavs Tāds, kas vēl nav pilnīgi gatavs lietošanai (par ēdienu).
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
- medikamentozs Tāds, ko izraisa medikamentu lietošana.
- slaukāms Tāds, ko lieto (kā) slaucīšanai.
- žāvējams Tāds, ko lieto (kā) žāvēšanai.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
- griežamais Tāds, ko lieto griešanai [2].
- reaktīvs Tāds, ko lieto par reaģentu.
- sēžams Tāds, ko lieto sēdēšanai; tāds, kas paredzēts sēdēšanai.
- šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
- skaidrs Tāds, ko lieto tiešos, tūlītējos norēķinos (par naudu).
- darbs Tāds, ko lieto, izmanto strādājot.
- nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
- neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
- iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas, ārpus telpām.
- pludmale Tāds, ko valkā, lieto pludmalē.
- dzerams Tāds, ko var dzert, ko lieto dzeršanai.
- ēdams Tāds, ko var ēst, lietot uzturā.
- abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
- galds Tāds, ko var lietot pie ēdiena ēdienreizēs.
- koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
- paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga, nelietīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
- nepraktisks Tāds, kura lietošana nav ērta, izdevīga.
- paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
- dārgums Tas, kam ir liela vērtība; dārglietas, vērtslietas.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
- atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, samaksas u. tml.).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
- slaukāms Tas, ko lieto (kā) slaucīšanai; slauķis.
- žāvējams Tas, ko lieto (kā) žāvēšanai.
- sēžams Tas, ko lieto sēdēšanai.
- krievvalodīgs Tas, kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- īpašums Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
- ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
- turēt stikla skapī taupīt, saudzēt (ko), nelietot.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
- pietaupīt Taupot censties nenolietot, saglabāt.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
- opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
- ņemt mutē vārdus teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- notērēt Tērējot izlietot (naudu).
- tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- PET Termoplastisks polimērs – polietilēna tereftalāts.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
- plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam.
- izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt plānam, nestipram, neizmantojamam.
- izdilt Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
- sadilt Tiekot valkātam, lietotam, kļūt plānam, nestipram, arī caurumainam.
- Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
- represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
- īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
- jurisprudence Tiesību zinātne; zināšanas par tiesību normām, to praktisko lietošanu.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- tieslietas Tieslietu zinātne.
- piekritība Tiesu iestāžu tiesības un kompetence izlemt noteiktu kategoriju lietas.
- adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
- stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
- izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
- beigties Tikt izlietotam; izsīkt.
- aiziet Tikt iztērētam, izlietotam (par materiālām vērtībām, naudu).
- iziet Tikt iztērētam, izlietotam.
- aizstāt Tikt lietotam kā vietā; lietot, likt kā vietā.
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt derīgam (kādu laiku).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
- noplīst Tikt novalkātam, nolietotam tā, ka kļūst tālākai valkāšanai, lietošanai nederīgs.
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- paslieties Tikt paslietam (par ķermeņa daļām).
- pielieties Tikt pielietam, piepildītam.
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
- nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
- emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- krāmu tirgotājs tirgotājs, kas pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
- sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (piem., datorprogrammu) citas valodas lietotājiem.
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
- krājums Turpmākai lietošanai sagādāts (materiālo vērtību) kopums.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
- akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
- apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
- batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
- uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
- parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
- saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (skaņuplati).
- pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās (arī viesības) ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- apvalkāt Valkājot, nēsājot nolietot (apģērbu, apavus).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- valkāt zeltu valkāt zelta rotaslietas.
- apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
- sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- stilistika Valodniecības nozare, kas pēta valodas stilistiskos izteiksmes līdzekļus un to lietojumu.
- eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- lietotājvārds Vārds, ar kuru persona ir reģistrējusies un lieto kādu interneta vietni.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
- liekvārds Vārds, kura lietošana teikumā nav nepieciešama.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- aktīvais vārdu krājums vārdu krājums, kuru runātājs brīvi un regulāri lieto saziņā; aktīvā leksika.
- vārdlietojums Vārdu lietojums (tekstos, sazināšanās norisēs).
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- pašķīst Vāroties mazliet pajukt (piem., par kartupeļiem).
- baltās vārsmas vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- lupata Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
- grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- automobiļu kapsēta vecu, nolietotu automobiļu, to detaļu savāktuve.
- laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
- pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
- dot Veikt ar lietvārda nozīmi saistīto darbību.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- pavilkt Velkot panākt, ka (kāds) mazliet pavirzās, atvirzās.
- nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
- ne par ko veltīgi, nelietderīgi.
- pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
- derīgs Vērtīgs, lietderīgs.
- analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
- aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
- tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
- piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
- krāmu tirgus vieta, kur pārdod dažādus lietotus priekšmetus.
- ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
- pavirpot Virpojot mazliet apstrādāt (ko).
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- pavirzīt Virzot mazliet, nedaudz (ko) pārvietot.
- pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
- substrāts Visu lietu, procesu un parādību kopīgais materiālais pamats.
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- zeltalietus Zeltlija; zelta lietus.
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- izsmērēt Ziežot izlietot.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- cirkumflekss Zīme (~), ko latviešu valodniecībā lieto stieptās zilbes intonācijas apzīmēšanai.
- lietuvēna krusts zīme piecstaru zvaigznes veidā aizsardzībai pret lietuvēnu.
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
- logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- farmakoloģija Zinātne par ārstniecisko vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu un jaunu vielu radīšanu.
- semiotika Zinātne par zīmēm, simboliem un to lietojumu.
- arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
- baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
- e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
- žargonisms Žargonā lietots vārds vai izteiciens; žargonvārds.
- argo Žargons, ko lieto zagļi, cietumnieki u. tml.
liet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV