sula
sula lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
PiemēriĀbolu sula.
- Ābolu sula.
- Vīnogu sula.
- Dārzeņu sula.
- Bērzu sulas.
- Tomāti savā sulā.
- Sulu spiede.
- Izspiest sulu no burkāniem.
- Sēnes cep, līdz izsutinājusies visa sula.
Stabili vārdu savienojumiVārīties savā sulā.
- Vārīties savā sulā — sarunvaloda darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
2.Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
PiemēriKuņģa sula.
- Kuņģa sula.
Stabili vārdu savienojumiKuņģa sula.
- Kuņģa sula — sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.