sūkt
sūkt sūcu, sūc, sūc, pag. sūcu darbības vārds; transitīvs
sūciens lietvārds; vīriešu dzimte
sūkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
PiemēriSūkt putekļus.
1.1.Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
PiemēriSūkt alu.
1.2.Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
PiemēriSūkt cigareti.