mērcēties
mērcēties -ējos, -ējas, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
PiemēriRīsus atstāj mērcēties ūdenī.
- Rīsus atstāj mērcēties ūdenī.
- Ielikt mērcēties zirņus.
1.1.Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
PiemēriMērcēties upes ūdenī.
- Mērcēties upes ūdenī.
- Mērcēties termālajos baseinos.
- Katru dienu mērcēties vannā.
2.Kļūt slapjam lietū; liedēties.
PiemēriNegribas lietū mērcēties.
- Negribas lietū mērcēties.
- Makšķernieks salst un mērcējas lietū.