plaiksnīt
plaiksnīt 3. pers. -ī, pag. -īja intransitīvs, darbības vārds
plaiksnīties atgriezenisks, darbības vārds
plaiksnījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
PiemēriDebesīs plaiksnī rūsa.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
PiemēriAcīs plaiksnī zibeņi.