plackarte sarunvaloda
plackarte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Vietkarte.
PiemēriBraukt plackartes vagonā.
- Braukt plackartes vagonā.
- Vilciena Rīga–Maskava plackartes vagons.
Cilme:No vācu Platzkarte ‘dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu’.