Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plackarte sarunvaloda
plackarte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Vietkarte.
PiemēriBraukt plackartes vagonā.
Cilme:No vācu Platzkarte ‘dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu’.