plaiksnīt
plaiksnīt 3. pers. -ī, pag. -īja darbības vārds; intransitīvs
plaiksnīties darbības vārds; atgriezenisks
plaiksnījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
PiemēriDebesīs plaiksnī rūsa.
1.1.pārnestā nozīmē Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
PiemēriAcīs plaiksnī zibeņi.