Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kartupelis
kartupelis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
PiemēriKartupeļu šķirnes.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu lapgrauzis.
1.1.Šā auga pazemes bumbulis.
PiemēriAcains kartupelis.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu biezputra. Kartupeļu milti.
Stabili vārdu savienojumiKā karsts kartupelis (mutē). Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis.
Cilme:Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel.