kartupelis
kartupelis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
PiemēriKartupeļu šķirnes.
- Kartupeļu šķirnes.
- Kartupeļu laksti.
- Kartupeļu vagas.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu lapgrauzis.
- Kartupeļu lapgrauzis — Kolorado vabole.
1.1.Šā auga pazemes bumbulis.
PiemēriAcains kartupelis.
- Acains kartupelis.
- Dzelteni kartupeļi.
- Sēklas kartupeļi.
- Kartupeļu kaudze, maiss, pagrabs.
- Mizot, vārīt, cept kartupeļus.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu biezputra. Kartupeļu milti.
- Kartupeļu biezputra — kartupeļu biezenis.
- Kartupeļu milti — sarunvaloda kartupeļu ciete.
- Miltaini kartupeļi — kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- Mīksti kartupeļi — izvārīti kartupeļi.
- Rakt kartupeļus — novākt kartupeļus.
- Sausi kartupeļi — vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
Stabili vārdu savienojumiKā karsts kartupelis (mutē). Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis.
- Kā karsts kartupelis (mutē) idioma — saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
- Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis idioma — saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
Cilme:Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel.