Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kartupelis
kartupelis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
PiemēriKartupeļu šķirnes.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu lapgrauzis.
1.1.Šā auga pazemes bumbulis.
PiemēriAcains kartupelis.
Stabili vārdu savienojumiKartupeļu biezputra. Kartupeļu milti.
Stabili vārdu savienojumiKā karsts kartupelis (mutē). Runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis.
Cilme:Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel.