kārumnieks
kārumnieks vīriešu dzimte, lietvārds
kārumniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
PiemēriBērns ir liels kārumnieks.
1.1.Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
PiemēriAbi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
1.2.pārnestā nozīmē Baudkārs cilvēks.
PiemēriAk tu, vecais kārumniek!