Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bajonete vēsturisks
bajonete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
PiemēriBajonetes lietoja līdz I Pasaules karam, tad tās sāka nomainīt pie stobra stiprināmi kaujas naži.
Cilme:No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots.