paputēt
paputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
PiemēriIestigt parādos un paputēt.
- Iestigt parādos un paputēt.
- Paputējis uzņēmējs.
1.1.Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
PiemēriBizness viņam paputējis.
- Bizness viņam paputējis.
- Paputējusi saimniecība.
1.2.Kļūt vājākam, samazināties.
PiemēriDziedātāju ansamblis stipri paputējis.
- Dziedātāju ansamblis stipri paputējis.
1.3.Pajukt, izbeigt pastāvēt.
PiemēriDraudzība paputēja.
- Draudzība paputēja.
- Tagad attiecības viņiem paputējušas.
2.sarunvaloda Pazust.
PiemēriČeks kaut kur paputējis.
- Čeks kaut kur paputējis.
- Kara gados dokumenti paputējuši.
3.formā: trešā persona Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
PiemēriNo spilvena paput spalvas.
- No spilvena paput spalvas.
- Lodes trāpījuma vietā paput smiltis.