Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
paputēt
paputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
PiemēriIestigt parādos un paputēt.
1.1.Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
PiemēriBizness viņam paputējis.
1.2.Kļūt vājākam, samazināties.
PiemēriDziedātāju ansamblis stipri paputējis.
1.3.Pajukt, izbeigt pastāvēt.
PiemēriDraudzība paputēja.
2.sarunvaloda Pazust.
PiemēriČeks kaut kur paputējis.
3.formā: trešā persona Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
PiemēriNo spilvena paput spalvas.