sacirst
sacirst -cērtu [-cȩ̄rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
sacirtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSacirst kārti īsākos gabalos.
- Sacirst kārti īsākos gabalos.
- Sacirst veco mēbeli malkā.
- Sacirst galertam cūku kājas.
2.Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSacirst malku.
- Sacirst malku.
- Sacirst mežā baļķus.
- Sacirst meijas telpu dekorēšanai.
Stabili vārdu savienojumiSacirst malkā.
- Sacirst malkā — sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
3.Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
PiemēriSacirst ar zobenu līdz nāvei.
- Sacirst ar zobenu līdz nāvei.
- Viņš tika atrasts ar sacirstu galvu.
3.1.Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
PiemēriKodes sacirtušas vilnas džemperi.
- Kodes sacirtušas vilnas džemperi.
4.Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
PiemēriSpēji sacirst zobus.
- Spēji sacirst zobus.
- Dzīvnieks sacērt žokļus.
5.Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriZirgs sacērt galvu.
- Zirgs sacērt galvu.
5.1.Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
PiemēriSacirst stūri uz pretējo pusi.
- Sacirst stūri uz pretējo pusi.