sacīt
sacīt saku, saki, saka, pag. sacīju transitīvs, darbības vārds
1.Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt1.
PiemēriKlusu sacīt dažus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiSacīt priekšā.
1.1.Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriNesacīt savu mājas adresi.
Stabili vārdu savienojumiPareizāk sakot. Sacīt acīs.
1.2.Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
PiemēriSaki, lai mūs pagaida!
Stabili vārdu savienojumiNav divreiz jāsaka.
1.3.Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
PiemēriMēdz sacīt, ka laiks ir nauda.
1.4. Jāatzīst, arī jākonstatē.
PiemēriJāsaka, ka cilvēki bija atsaucīgi.
1.5.pārnestā nozīmē Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
Piemēri"Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
2.Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
PiemēriGrāmatā sacīts, ka tā mēdz notikt.
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "nesacīt nekā" vai vārdu savienojums "nesacīt neko" Neiebilst, nepārmest u. tml.
PiemēriJa iet pie upes, saimnieks nekā nesaka.
Stabili vārdu savienojumiAr vārdu sakot. Ar vienu vārdu sakot. Atklāti sakot. Citiem vārdiem sakot. Īsi sakot. Kā saka.