Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sacīkstes
sacīkstes dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
sacīkste vsk.; dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
PiemēriVieglatlētikas sacīkstes.
  • Vieglatlētikas sacīkstes.
  • Sacīkstes svarcelšanā.
  • Sarīkot zirgu skriešanās sacīkstes.
  • Veiksmīga sacīkste Pasaules kausa izcīņā.
1.1.Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
PiemēriRudzu pļāvēju sacīkstes.
  • Rudzu pļāvēju sacīkstes.
  • Putnu vērošanas sacīkstes.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas piedalās (sporta) sacensībās, tāds, kas paredzēts (sporta) sacensībām.
PiemēriSacīkšu braucējs.
  • Sacīkšu braucējs.
  • Sacīkšu zirgs.
  • Sacīkšu automobilis.
  • Sacīkšu velosipēds.
  • Sacīkšu trase.
  • Sacīkšu tiesneši.
2.Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība1.
PiemēriSacīkste starp valstīm par investoriem.
  • Sacīkste starp valstīm par investoriem.
  • Ievērot civilprocesā noteikto sacīkstes principu.
Normatīvais komentārs:Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē.