sacietēt
sacietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
PiemēriĢipsis ātri sacietē.
- Ģipsis ātri sacietē.
- Sacietējis betons.
- Sacietējusi lava.
1.1.Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
PiemēriSacietējusi ķirbja miza.
- Sacietējusi ķirbja miza.
1.2.Kļūt cietam, grūti sakožamam.
PiemēriSacietējusi maizes dona.
- Sacietējusi maizes dona.
- Sacietējis siers.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt ragā.
- Sacietēt ragā — ļoti sacietēt.