sacietēt
sacietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
PiemēriĢipsis ātri sacietē.
1.1.Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
PiemēriSacietējusi ķirbja miza.
1.2.Kļūt cietam, grūti sakožamam.
PiemēriSacietējusi maizes dona.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt ragā.