Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sacietēt
sacietēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
PiemēriĢipsis ātri sacietē.
  • Ģipsis ātri sacietē.
  • Sacietējis betons.
  • Sacietējusi lava.
1.1.Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
PiemēriSacietējusi ķirbja miza.
  • Sacietējusi ķirbja miza.
1.2.Kļūt cietam, grūti sakožamam.
PiemēriSacietējusi maizes dona.
  • Sacietējusi maizes dona.
  • Sacietējis siers.
Stabili vārdu savienojumiSacietēt ragā.