sacirst
sacirst -cērtu [-cȩ̄rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
sacirtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSacirst kārti īsākos gabalos.
2.Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSacirst malku.
Stabili vārdu savienojumiSacirst malkā.
3.Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
PiemēriSacirst ar zobenu līdz nāvei.
3.1.Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
PiemēriKodes sacirtušas vilnas džemperi.
4.Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
PiemēriSpēji sacirst zobus.
5.Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriZirgs sacērt galvu.
5.1.Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
PiemēriSacirst stūri uz pretējo pusi.