Paplašinātā meklēšana
Meklējam sacīt.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (93):
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- zināmā mērā daļēji, nosacīti.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
- subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- nesacīt Nolieguma darb. --> sacīt.
- cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- zināms Nosacīts.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- īsos vārdos pavisam īsi (sacīt, runāt).
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- caur asarām (sacīt, smaidīt) raudot (sacīt, smaidīt).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt acīs sacīt atklāti.
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
- tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
- neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
- zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
- uzstāties Teikt runu, izsacīt viedokli u. tml. publiski.
- bilst Teikt, sacīt (parasti dažus vārdus).
- vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
- izrietēt Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.).
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- mētāt Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju; nosacīt (kā) standartu.
- simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
sacīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV